Rispaxol®

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Akūtas unhroniskas šizofrēnijas izraisītas psihozes un citi psihotiski stāvokļi,kad novēro pozitīvo simptomātiku ( halucinācijas, mānijas un domāšanastraucējumus, naidīgumu, aizdomīgumu) un/vai negatīvo simptomātiku(emocionālu trulumu, emocionālu un sociālu attālināšanos, runasnabadzību). RISPAXOL atvieglo arī ar šizofrēniju saistītos afektīvossimptomus (piemēram, depresiju, vainas apziņu, nemieru).

RISPAXOLir efektīvs ilgtermiņa lietošanā, uzturot klīnisko efektu pacientiem,kam ir bijusi laba atbildes reakcija uz sākotnējo ārstēšanu.

RISPAXOL ir indicēts mānijas ārstēšanai pacientiem ar bipolāriem traucējumiem.

Šietraucējumi raksturojas ar tādiem simptomiem, kā pacelts, ekspansīvs garastāvoklis, viegla aizkaitināmība, savu spēju pārvērtēšana,samazināta vajadzība pēc miega, runas plūdi, domu skrējiens, izklaidībavai sliktas spriešanas spējas, tostarp graujoša vai agresīva uzvedība.

4.2. Devas un lietošanas veids

RISPAXOL var lietot ēšanas laikā vai starp ēdienreizēm; tabletēm var uzdzert nedaudz šķidruma.

Šizofrēnija

Pāreja no citām antipsihotiskām zālēm: jaiespējams, pirms RISPAXOL terapijas uzsākšanas iepriekšējā terapijajāpārtrauc pakāpeniski. Pacientiem, pārejot no depo antipsihotiskiemlīdzekļiem uz RISPAXOL terapiju, zāles jāuzsāk lietot nākamās

plānotāsinjekcijas vietā, ja tas no medicīniskā viedokļa ir iespējams.Periodiski jāizvērtē pretparkinsonisma zāļu turpmākas lietošanasnepieciešamība.

Pieaugušie

RISPAXOL var lietot vienu vai divas reizes dienā.

Ārstēšana jāuzsāk ar 2 mg/dienā. Otrā dienā devu var palielināt līdz 4 mg (dažos

gadījumos– lēnāk). Sākot no šī brīža, deva var būt nemainīga vai arī to vartālāk pielāgot, ja tas nepieciešams. Vairumam pacientu būs piemērotadeva robežās no 4 mg līdz 6 mg, tomēr optimāla atbildes reakcijaiespējama arī pie mazākām devām.

Devām virs 10 mg/dienā navpierādīta lielāka efektivitāte par zemākām devām un tās var izraisītekstrapiramidālos simptomus. Devas virs 10 mg/dienā var tikt lietotasindividuālos gadījumos, ja gaidāmais efekts ir lielāks par risku.

Lietošanas drošība devām, kas lielākas par 16 mg/dienā, nav pierādīta, tāpēc šādas devas nevajadzētu lietot.

Gados vecāki pacienti

Ieteiktāsākumdeva ir 0,5 mg (½ 1 mg tabletes) divas reizes dienā. Devu varindividuāli piemērot, sākot ar 0,5 mg divas reizes dienā un palielinotlīdz 1 – 2 mg divas reizes dienā.

Vecākiem pacientiem novērota laba risperidona panesība.

Bērni

Nelieto bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem.

Pacienti ar nieru un aknu slimībām

Ieteiktāsākumdeva ir 0,5 mg (½ 1 mg tabletes) divas reizes dienā. Devu varindividuāli piemērot, sākot ar 0,5 mg divas reizes dienā un palielinotlīdz 1 – 2 mg divas reizes dienā.

Risperidons jālieto piesardzīgi, līdz pilnīgākas pieredzes iegūšanai.

Bipolārā mānija

Pieaugušie

RISPAXOLjālieto vienu reizi dienā, sākot ar 2 mg. Ja nepieciešams, devu varpalielināt ik pēc 24 stundām par 1 mg dienā. Ieteicamā deva ir 1 – 6 mgdienā.

Kā visu simptomātisku terapiju gadījumā, regulāri jāizvērtē pacienta stāvoklis un jāapsver nepieciešamība turpināt terapiju.

Bērni

Nav pieredzes bipolārās mānijas ārstēšanā bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadiem.

Gados vecāki pacienti

Ieteiktāsākumdeva ir 0,5 mg (½ 1 mg tabletes) divas reizes dienā. Devu varindividuāli piemērot, sākot ar 0,5 mg divas reizes dienā un palielinotlīdz 1 – 2 mg divas reizes dienā.

Pacienti ar nieru un aknu slimībām

Ieteiktāsākumdeva ir 0,5 mg (½ 1 mg tabletes) divas reizes dienā. Devu varindividuāli piemērot, sākot ar 0,5 mg divas reizes dienā un palielinotlīdz 1 – 2 mg divas reizes dienā.

Risperidons jālieto piesardzīgi, līdz pilnīgākas pieredzes iegūšanai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret risperidonu vai kādu citu tablešu sastāvdaļu.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Gados veci pacienti ar demenci

Gadosveciem pacientiem (67-100 g.v.) ar demenci, lietojot atipiskāsantipsihotiskās zāles, tostarp risperidonu, bija augstāki mirstībasrādītāji salīdzinājumā ar placebo.

Norādīts, ka risks palielinās1,6–1,7 reizes. Šajos klīniskajos pētījumos vienlaikus terapija arfurosemīdu un risperidonu bija saistīta ar lielāku mirstību, salīdzinotar risperidona vai furosemīda monoterapiju, taču šādas mijiedarbībasmehānisms nav skaidrs. Risperidona lietošana vienlaikus ar citiemdiurētiskiem līdzekļiem (galvenokārt tiazīda grupas diurētiskiemlīdzekļiem mazās devās) netika saistīta ar līdzīgām parādībām.

Netikanovērots pastāvīgs nāves cēloņa veids. Taču jāievēro piesardzība, unpirms lēmuma lietot risperidonu un furosemīda vai cita spēcīgadiurētiska līdzekļa kombināciju jāizvērtē lietošanas risks un labvēlīgāietekme uz veselību. Neatkarīgi no izvēlētās terapijas dehidratācijabija kopējs mirstības riska faktors, tādēļ gados vecākiem pacientiem ardemenci no tās jāizvairās.

Cerebrovaskulāras reakcijas

Placebo-kontrolētospētījumos gados veciem pacientiem ar demenci (> 65 gadiem),ārstētiem ar risperidonu, salīdzinājumā ar pacientiem, kas saņēmušiplacebo, ievērojami biežāk tika novērotas cerebrovaskulārasblakusreakcijas (cerebrovaskulāri gadījumi un pārejošas išēmiskaslēkmes).

Cerebrovaskulāru komplikāciju risks jāņem vērā, uzsākotārstēt jebkuru pacientu, kam anamnēzē insults vai tranzitoras galvassmadzeņu išēmijas lēkmes, kā arī jāapsver cerebrovaskulāru gadījumuriska faktori (hipertensija, cukura diabēts, smēķēšana, priekškambarufibrillācija u.c.).

α receptorus bloķējoša darbība

Iespējamaortostatiskā hipotensija, īpaši sākumdevas titrēšanas laikā. Ja rodashipotensija, jāapsver devas samazināšanas iespēja.

Kardiovaskulāras slimības

Risperidonsjālieto piesardzīgi pacientiem ar zināmu kardiovaskulāru slimību,tostarp ar slimību, kas izraisījusi QT intervāla pagarināšanos. Šadosgadījumos risperidona deva jāpielāgo pakāpeniski. Piesardzība jāievēro,arī lietojot risperidonu vienlaikus ar zālēm, kas pagarina QTintervālu, tostarp neiroleptiskiem līdzekļiem.

Ja nepieciešams papildu sedatīvs efekts, ieteicams lietot citas zāles (piemēram, benzodiazepīnus).

Tardīvā diskinēzija/Ekstrapiramidālie simptomi

Dopamīnreceptorublokatoru lietošana ir saistīta ar tardīvās diskinēzijas indukciju, koraksturo ritmiskas nekontrolējamas kustības, pārsvarā mēles un/vaisejas kustības. Ir ziņojumi, ka ekstrapiramidālo simptomu parādīšanāsir riska faktors tardīvās diskinēzijas attīstībai. Tā kā risperidonssalīdzinājumā ar klasiskiem neiroleptiskiem līdzekļiem mazākā mērāizraisa ekstrapiramidālos simptomus, tad arī tardīvās diskinēzijasattīstības riskam ir jābūt mazākam, salīdzinot ar klasiskiemneiroleptiskiem līdzekļiem. Ja rodas tardīvās diskinēzijas simptomi,jāapsver iespēja pārtraukt lietot visas antipsihotiskās zāles.

Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms

Lietojotantipsihotiskos līdzekļus, ir ziņojumi par ļaundabīgā neiroleptiskāsindroma attīstību, ko raksturo hipertermija, muskuļu rigiditāte,autonomās nervu sistēmas nestabilitāte, apziņas traucējumi,paaugstināts seruma kreatīna fosfokināzes līmenis, leikocitoze,tahipnoja, apziņas pārmaiņas un svīšana. Var rasties tādi papildusimptomi, kā mioglobīnūrija (rabdomiolīze) un akūta nieru mazspēja.Šajā gadījumā jāpārtrauc visu antipsihotisko medikamentu lietošana,ieskaitot RISPAXOL.

Levi ķermenīšu demence vai Parkinsona slimība

Ārstiemjāizvērtē iespējamais risks, ordinējot antipsihotiskos līdzekļus,tostarp RISPAXOL, pacientiem ar Levi ķermenīšu demenci, jo šiempacientiem var būt paaugstināts risks attīstīties ļaundabīgajamneiroleptiskajam sindromam.

Jāizvērtē iespējamais risks arī pacientiem ar Parkinsona slimību, jo šiem pacientiem var pastiprināties slimības simptomi.

Aknu / nieru darbības traucējumi

Iesakasamazināt uz pusi gan risperidona sākuma devu, gan turpmākās devascilvēkiem ar aknu vai nieru mazspēju, kā arī gados vecākiem pacientiem.

Hiperglikēmija

Lietojotrisperidonu, ļoti retos gadījumos ir novērota hiperglikēmija vai jauesošā cukura diabēta paasinājums. Ziņots par atsevišķiem ļoti smagiemgadījumiem ar ketoacidozi, hiperosmolāru komu vai letālu iznākumu.

Pacientiemar cukura diabētu vai risku attīstīties cukura diabētam tiek ieteiktaatbilstoša klīniska novērošana, tostarp glikozes testi.

Citi

Irzināms, ka klasiskie neiroleptiskie līdzekļi samazina krampju slieksni.Jāievēro piesardzība, ārstējot epilepsijas slimniekus.

Pacientiem jāiesaka ievērot pareiza uztura principus, lai izvairītos no svara pieauguma.

Pacientiem ar psihoorganiskiem traucējumiem ir palielināts nevēlamu blakusparādību risks.

Īpašapiesardzība jāievēro pacientiem ar no prolaktīna atkarīgiem audzējiem(piemēram, hipofīzes prolaktinomu) un audzējiem, kas var būt atkarīgino prolaktīna (piemēram, krūts vēzis).

Ar antipsihotiskolīdzekļu, tostarp risperidona, lietošanu saistīti arī barības vadakustīguma traucējumi un aspirācija. Tā kā aspirācijas pneimonija irbiežs saslimstības un mirstības cēlonis pacientiem ar progresējušuAlcheimera tipa demenci, RISPAXOL un citi atipiskie antipsihotiskielīdzekļi pacientiem ar aspirācijas pneimonijas risku jālietopiesardzīgi.

Tā kā ar RISPAXOL terapiju saistīta gan hipotermija,gan hipertermija, šīs zāles piesardzīgi jālieto pacientiem, kas tikspakļauti ekstrēmu temperatūru ietekmei.

Ļoti reti novēroti akūtiatcelšanas simptomi, tādi kā slikta dūša, vemšana, pārmērīga svīšana unbezmiegs, kas rodas, pēkšņi pārtraucot lietot lielas antipsihotiskozāļu devas.

Pirms antipsihotiskās terapijas uzsākšanas ārstiem irjāveic pilna pacienta medicīniska (t.sk. kardiovaskulāra) izmeklēšana,lai izvērtētu iespējamo blakusparādību risku.

Alkohols palielinarisperidona sedatīvo efektu, tādēļ pacientiem jāzina, ka ārstēšanāslaikā nav ieteicams lietot alkoholu. Piesardzība jāievēro arīsmēķētājiem.

RISPAXOL tabletes satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes – galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Risperidonalietošanas risks kombinācijā ar citām zālēm nav sistemātiski izvērtēts.Tā kā risperidons primāri ietekmē centrālo nervu sistēmu (CNS), tasjālieto piesardzīgi kombinācijā ar citām centrālas darbības zālēm(piemēram, trankvilizatoriem, narkotiskiem pretsāpju līdzekļiem, mieguizraisošiem antihistamīna līdzekļiem u.c.) un alkoholu. Risperidons vardarboties kā levodopas un citu dopamīna agonistu antagonists.

Irzināms, ka karbamazepīns samazina risperidona aktīvās antipsihotiskāsfrakcijas līmeni plazmā. Līdzīgu efektu izraisa arī citi aknu fermentuinducētāji. Pārtraucot karbamazepīna vai citu aknu fermentu inducētājulietošanu, jāpārvērtē risperidona deva un, ja nepieciešams, jāsamazina.

Topiramātsnedaudz samazina risperidona biopieejamību, bet neietekmē aktīvoantipsihotisko frakciju. Tādēļ maz ticams, ka šī mijiedarbība irklīniski nozīmīga.

Fenotiazīni, tricikliskie antidepresanti undaži beta blokatori var paaugstināt risperidona koncentrāciju plazmā,bet tas neattiecas uz aktīvo antipsihotisko frakciju.

Fluoksetīnsun paroksetīns, CYP 2D6 inhibitori, var paaugstināt risperidonakoncentrāciju plazmā, bet mazākā mērā tā aktīvo antipsihotiskofrakciju. Ja tiek uzsākta vai nobeigta vienlaicīga fluoksetīna vaiparoksetīna un risperidona lietošana, ārstam ir jāpārskata risperidonadevas. In vitro pētījumi liecina, ka var būt līdzīga mijiedarbība arī ar haloperidolu.

Amitriptilīns neietekmē risperidona farmakokinētiku vai aktīvo antipsihotisko frakciju.

Cimetidīns un ranitidīns palielina risperidona biopieejamību, bet tikai daļēji aktīvo antipsihotisko frakciju.

Eritromicīns, CYP 3A4 inhibitors, neietekmē ne risperidona farmakokinētiku, ne aktīvo antipsihotisko frakciju.

Holīnesterāzesinhibitori, galantamīns un donezepils, neuzrāda klīniski nozīmīguiedarbību ne uz risperidona farmakokinētiku, ne aktīvo antipsihotiskofrakciju.

Ja risperidonu lieto kopā ar zālēm, kas intensīvisaistās ar proteīniem, nav novērota klīniski nozīmīga konkurence šozāļu saistībā ar proteīniem.

Par mirstības rādītājupalielināšanos gados veciem pacientiem ar demenci, kuriem vienlaicīginozīmēts risperidons un furosemīds, sk. sadaļu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā.

Jāizvairāsno vienlaikus terapijas ar citām zālēm, kas arī izraisa QT intervālapagarināšanos (piemēram, IA vai III klases antiaritmiskie līdzekļi,makrolīdu grupas antibiotiskie līdzekļi, pretmalārijas līdzekļi,antihistamīni, antidepresanti), izraisa hipokaliēmiju (piemēram, dažidiurētiskie līdzekļi) vai inhibē risperidona metabolismu aknās.

Risperidonam nav klīniski nozīmīga iedarbība uz litija, valproāta vai digoksīna farmakokinētiku.

Uzturam nav ietekmes uz risperidona absorbciju.

4.6. Grūtniecība un zīdīšana

Laigan eksperimentos ar dzīvniekiem risperidons neuzrādīja tiešureproduktīvo toksicitāti, tika novēroti daži netieši prolaktīna un arCNS starpniecību izraisīti efekti (aizkavēta pārošanās un novirzes tāslaikā, kā arī zīdīšanas uzvedība žurkām). Nevienā no pētījumiemnenovēroja risperidona teratogēno efektu.

Risperidona lietošanasdrošība grūtniecības laikā nav pierādīta. Tāpēc grūtniecības laikārisperidonu var ordinēt tikai gadījumos, kad paredzamais terapeitiskaisefekts pārsniedz gaidāmo risku.

Pētījumos ar dzīvniekiemkonstatēts, ka risperidons un 9-hidroksirisperidons izdalās ar mātespienu. Ir zināms, ka risperidons un 9-hidroksirisperidons izdalās armātes pienu arī cilvēkiem. Tāpēc sievietes nedrīkst barot bērnu arkrūti, kamēr tiek saņemta risperidona terapija.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Risperidonsvar ietekmēt aktivitātes, kurām nepieciešama modrība. Tāpēc pacientiemjāzina, ka nedrīkst vadīt automašīnu vai apkalpot mehānismus, kamēr navzināma individuālā panesība.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādībasatbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un rašanās biežumamiedala: ļoti bieži (>1/10), bieži (>1/100,1/10), retāk (>1/1000, < 1/100), reti (>1/10 000, <1/1000), ļoti reti,ieskaitot atsevišķus gadījumus (<1/10 000).

Risperidonam ir laba panesība.

Tomēr iespējamas šādas blakusparādības:

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ir ziņojumi par nelielu neitrofīlo leikocītu un trombocītu skaita samazināšanos.

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk: izsitumi un citas alerģiskas reakcijas.

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Reti(šizofrēnijas pacientiem): ūdens intoksikācija ar hiponatriēmijupolidipsijas vai neatbilstošas antidiurētiskā hormona (ADH) sekrēcijassindroma rezultātā.

Ļoti reti: hiperglikēmija un jau esošā cukura diabēta saasināšanās (sk. sadaļu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā ).

Risperidons var radīt devas atkarīgu prolaktīna koncentrācijas pieaugumu plazmā.

Iespējamās izpausmes ir: galaktoreja, ginekomastija, menstruālā cikla traucējumi un amenoreja. Var veidoties hipofīzes audzējs.

Metabolisma un barošanās traucējumi

Bieži: svara pieaugums.

Psihiskie traucējumi

Bieži: bezmiegs, uzbudinājums, satraukums, galvassāpes.

Retāk: miegainība, nogurums, reibonis, traucētas koncentrācijas spējas.

Sedācija biežāk novērota bērniem un pusaudžiem. Parasti tā ir mēreni izteikta un pārejoša.

Reti (šizofrēnijas pacientiem): tardīvā diskinēzija, nestabila ķermeņa temperatūra un krampji.

Atsevišķos gadījumos: reibonis.

Risperidonamir mazāka tendence radīt ekstrapiramidālos simptomus, salīdzinot arklasiskiem neiroleptiskiem līdzekļiem (piemēram, haloperidolu).

Tomēratsevišķos gadījumos var rasties šādi ekstrapiramidālie simptomi:tremors, rigiditāte, hipersalivācija, bradikinēzija, akatīzija, akūtadistonija. Akūtie simptomi parasti ir viegli un atgriezeniski,samazinot devu un/vai ordinējot antiparkinsonisma zāles, janepieciešams.

Iespējami atcelšanas simptomi (sk. sadaļu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

Acu slimības

Retāk: neskaidra redze.

Sirds funkcijas traucējumi

Reti: tahikardija, tostarp reflektorā tahikardija, QT intervāla pagarināšanās, ventrikulāra aritmija, tostarp torsade de pointes.

Ļoti reti: sirdsdarbības apstāšanās, pēkšņa neizskaidrojama nāve.

Minētās blakusparādības ir raksturīgas antipsihotisko līdzekļu klases zāļu izraisītiem efektiem.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Atsevišķos gadījumos: hipotensija, tostarp ortostatiskā hipotensija; hipertensija.

Iespējamas cerebrovaskulāras komplikācijas (sk. sadaļu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk: rinīts.

Kuņģa – zarnu trakta traucējumi

Retāk: aizcietējums, dispepsija, slikta dūša/vemšana, sāpes vēderā.

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

Risperidona lietošanas laikā novērots paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

Nieru un urīnceļu traucējumi

Retāk: urīna nesaturēšana.

Risperidona lietošanas laikā novērota tūska.

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

Retāk: priapisms, erekcijas traucējumi, ejakulācijas traucējumi, orgasma norises traucējumi.

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Parastipazīmes un simptomi, par kuriem ziņots, ir izteiktāki medikamentazināmie farmakoloģiskie efekti. Tie ir: miegainība un sedācija,tahikardija un hipotensija, kā arī ekstrapiramidālie simptomi.

Pārdozēšanas gadījumā ir reti ziņojumi par pagarinātu QT intervālu.

Akūtas pārdozēšanas gadījumā jāapsver iespēja par vairāku iespējamo medikamentu līdzdalību.

Ārstēšana

Jānodrošinabrīva gaisa plūsma elpceļos, atbilstoša oksigenizācija un ventilācija.Jāapsver kuņģa skalošanas iespēja (pēc intubācijas, ja pacients irbezsamaņā) un aktivētās ogles ordinēšanas iespēja kopā ar caurejaslīdzekļiem. Nekavējoties jāuzsāk kardiovaskulāra monitorēšana, laiatklātu iespējamās aritmijas.

Specifiska antidota nav. Tāpēc jāveic atbilstoši uzturoši pasākumi.

Hipotensijaun asinsvadu kolapss jānovērš, ievadot atbilstošus intravenozosšķīdumus un/vai ordinējot simpatomimētiskos līdzekļus. Smaguekstrapiramidālu simptomu gadījumā jāordinē antiholīnerģiskie līdzekļi.Jāturpina rūpīga medicīniska uzraudzība un kontrole, līdz pacientspilnībā atveseļojas.

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa. Citi neiroleptiskie līdzekļi. ATĶ kods: N05AX08

Risperidonsir selektīvs monoamīnerģiskais antagonists. Tam piemīt augsta afinitātepret serotonīna 5-HT2 receptoriem un dopamīnerģiskiem D2 receptoriem.Risperidons saistās arī ar α1 adrenerģiskiem receptoriem, tam piemītmazāku afinitāte pret H1 histamīnerģiskiem un α2 adrenerģiskiemreceptoriem. Risperidons nesaistās ar holīnerģiskiem receptoriem. Laigan risperidons ir spēcīgs D2 antagonists, kas, kā zināms, uzlabošizofrēnijas pozitīvos simptomus, tas rada mazāku motorās aktivitātesnomākumu un katalepsijas attīstību, salīdzinot ar klasiskajiemneiroleptiskajiem līdzekļiem. Līdzsvarots centrālais serotonīna undopamīna antagonisms var samazināt noslieci uz ekstrapiramidāloblakusparādību attīstību un paplašināt terapeitiskās iedarbības uznegatīviem un afektīviem šizofrēnijas simptomiem iespējas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēciekšķīgas lietošanas risperidons tiek pilnībā absorbēts, sasniedzotmaksimālo koncentrāciju plazmā 1-2 stundu laikā. Barība neietekmēabsorbciju, tāpēc risperidonu var lietot ēšanas laikā vai arīstarplaikos.

Risperidons daļēji metabolizējas CYP 2D6 sistēmā par9-hidroksirisperidonu, kam ir līdzīga farmakoloģiskā aktivitāte kārisperidonam. Risperidons kopā ar 9-hidroksirisperidonu veido aktīvoantipsihotisko frakciju. Cits risperidona metabolisma ceļš ir slāpekļadealkilēšana.

Psihotiskiem pacientiem pēc iekšķīgas lietošanasrisperidona eliminācijas pusperiods ir 3 stundas. 9-hidroksirisperidonaun aktīvās antipsihotiskās frakcijas eliminācijas pusperiods ir 24stundas.

Vairumam pacientu stabils risperidona līmenis tieksasniegts 1 dienas laikā. Stabils 9-hidroksirisperidona līmenis tieksasniegts 4-5 dienu laikā. Terapeitisko devu ietvaros risperidonakoncentrācija plazmā ir proporcionāla devai.

Risperidons labiizplatās. Izplatības tilpums ir 1-2 l/kg. Plazmā risperidons saistās aralbumīnu un α1 skābo glikoproteīdu. Plazmā ar olbaltumiem saistās 88 %risperidona un 77 % hidroksirisperidona.

Pēc vienas nedēļaslietošanas 70 % devas izdalās ar urīnu un 14 % ar fēcēm. Urīnā 35-45 %devas sastāda risperidons un 9-hidroksirisperidons. Pārējie metabolītiir neaktīvi.

Vienas devas pētījumi ir pierādījuši, ka gadosvecākiem cilvēkiem līdz 30 %, bet nieru mazspējas pacientiem līdz 60 %ir augstāka plazmas aktīvās frakcijas koncentrācija un samazinātsantipsihotiskās frakcijas klīrenss. Pacientiem ar aknu mazspējurisperidona koncentrācija plazmā bija normāla, bet vidējais risperidonabrīvās frakcijas daudzums plazmā bija par 35 % augstāks.

Risperidona,9-hidroksirisperidona farmakokinētika un aktīvās frakcijasfarmakokinētika ir līdzīga gan pieaugušajiem, gan bērniem.

5.3. Preklīniskie dati par drošību

Subhroniskāstoksicitātes pētījumos ar seksuāli nenobriedušām žurkām un suņiem devasatkarīgas izmaiņas tika novērotas gan tēviņu, gan mātīšu dzimumorgānosun piena dziedzeros. Šie efekti ir saistīti ar prolaktīna līmeņapalielināšanos serumā, ko izraisa risperidona dopamīna D2-receptorusbloķējošā aktivitāte.

Cita būtiskā drošības informācija iekļauta iepriekšējās apakšnodaļās.

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Laktoze
Kukurūzas ciete
Magnija stearāts
Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Mikrokristāliskā celuloze

Tabletes apvalks

RISPAXOL 1 mg apvalkotā tablete:
krāsviela – Opadry II White 33G28707,
karnaubas vasks

RISPAXOL 2 mg apvalkotā tablete:
krāsviela – Opadry Orange OY-8729,
makrogols 6000,
karnaubas vasks

RISPAXOL 4 mg apvalkotā tablete:
krāsviela – Opadry AMB Green 80W21165,
karnaubas vasks

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā temperatūrā līdz 25 °C.

Sargāt no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

10 apvalkotās tabletes PVH/Al blisterī, 2 vai 6 blisteri paciņā.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AS «Grindeks». Krustpils iela 53, Rīga, LV- 1057 Latvija.
Telefons: +371 67083 205.
Fakss: +371 67083 505.
e-pasts: «Grindeks»@«Grindeks».lv

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS