Venlaxor®

Terapeitiskās indikācijas
Dažādu formu depresijas, arī depresijas ar trauksmi.

Devas un lietošanas veids
Zāles lieto ēšanas laikā.
Depresijas.
Parastāsākumdeva ir 75 mg dienā, dalot dienas devu 2–3 reizes devās. Pēc dažāmnedēļām, ja nepieciešams, devu var palielināt līdz 150 mg dienā, dalot2–3 reizēm. Atkarā no terapeitiskā efekta devu turpmāk var palielinātlīdz 225 mg dienā. Parasti ik četras dienas devu var palielināt par 75mg.
Smagu depresiju gadījumā slimnīcas apstākļos sākumdeva ir 150mg dienā, nepieciešamības gadījumā to pakāpeniski palielinot līdzmaksimālajai dienas devai – 375 mg, ko parasti dala 3 reizes devās.
Pēc terapeitiskā efekta sasniegšanas devu pakāpeniski samazina.
Pacientiemar aknu vai nieru mazspēju devas mazina. Vidēji smagas pakāpes aknumazspējas gadījumā  ordinē pusi no dienas devas, vai pat mazāk;pacientiem ar vidēji smagas pakāpes  nieru mazspēju – 25 līdz 50% nodienas devas.
Gados vecākiem pacientiem devas nav jāpielāgo, tomēr piesardzība lietošanā jāievēro.

Kontrindikācijas
Pastiprināta jutība pret Venlaxor vai kādu no zāļu sastāvdaļām.
Smaga aknu vai nieru mazspēja. Grūtniecība un zīdīšanas laiks.
Nelietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.
Nelietot vienlaikus ar MAO inhibitoriem.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Venlaxorjālieto piesardzīgi pacientiem, kam anamnēzē minēts miokarda infarktsvai nestabilā stenokardija, epilepsija, mānija, glaukoma, aknu vainieru mazspēja.
Gadījumos, kad jāaizvieto MAO inhibitors arVenlaxor, vismaz 2 nedēļas pirms  Venlaxor terapijas jāpārtrauc MAOinhibitora lietošana, un otrādi, vismaz 1 nedēļu pirms MAO inhibitoralietošanas jāpārtrauc ārstēšanās ar  Venlaxor.
Pēkšņi pārtraucotVenlaxor lietošanu vai strauji samazinot tā devu, iespējami šādisimptomi: nespēks, trauksme, galvassāpes, slikta dūša vai vemšana,reibonis, sausa mute, caureja, bezmiegs, nervozitāte, apmulsums,parestēzija, pastiprināta svīšana, līdzsvara traucējumi.
Tāpēc, jašīs zāles lietotas ilgāk par 1 nedēļu, tā lietošana jāpārtraucpakāpeniski, mazākais vienas nedēļas laikā. Ja terapija ilgusi 6nedēļas un vairāk – mazākais divu nedēļu laikā. Pacientam nepieciešamauzraudzība, lai mazinātu šo  simptomu rašanās risku. Parasti gan šiesimptomi  nav stipri izteikti un izzūd dažu dienu laikā.
Pacientiem, kam preparāta deva pārsniedz 200 mg dienā, jākontrolē asinsspiediens.
ZālesVenlaxor nevajadzētu lietot, ārstējot bērnus un pusaudžus, kas irjaunāki par 18 gadiem. Uzvedības pazīmes, kas liecina par tieksmi uzpašnāvību (pašnāvības mēģinājumiem un domām par pašnāvību), kā arīnaidīgumu (galvenokārt agresivitāti, opozicionāru uzvedību un dusmas)biežāk novēroja klīniskajās izpētēs ar bērniem un pusaudžiem, kas tikaārstēti ar antidepresantiem, salīdzinot ar tiem, kurus ārstēja,izmantojot placebo metodi. Ja, ņemot vērā klīnisko nepieciešamību, tiekpieņemts lēmums uzsākt šo ārstēšanu, pacients ir rūpīgi jāuzrauga, laisavlaicīgi konstatētu uzvedības pazīmes, kas liecina par tieksmi uzpašnāvību. Bez tam trūkst datu par nekaitīgumu bērniem un pusaudžiemilgstošā laikā, tostarp ietekmi uz augšanu, nobriešanu, kognitīvo unuzvedības attīstību.
Pacienti ar reti sastopamu iedzimtugalaktozes nepanesības problēmu, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes ungalaktozes malabsorbciju nedrīkst lietot šīs zāles.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
LietojotVenlaxor vienlaikus ar varfarīnu, var pastiprināties varfarīna darbība.Savukārt lietojot zāles kopā ar klozapīnu, palielinās klozapīnablakusefektu rašanās risks. 
Cimetidīns kavē Venlaxor metabolismuaknās, tajā pašā laikā neietekmējot ortodezmetilvenlafaksīnametabolismu, kura koncentrācija plazmā ir ievērojami augstāka. Tāpēc,lietojot cimetidīnu vienlaikus ar Venlaxor, uzraudzība nepieciešamatikai vecāka gada gājuma pacientiem un cilvēkiem ar aknu mazspēju vaiiepriekšesošu hipertensiju. 
Venlaxor un MAO inhibitoru lietošanavienlaikus var izraisīt smagas blakusparādības (serotonīna sindromu).Serotonīna sindroma riska dēļ, Venlaxor nedrīkst lietot vienlaikus arīar šādām zālēm: asinszāles preparātiem, serotonīna receptoruagonistiem, ko lieto migrēnas terapijai, sibutramīnu, dekstrometorfānu.Iespējama farmakodinamiska mijiedarbība ar CNS ietekmējošo auguizcelsmes produktu kava-kava.
Vienlaikus lietojot Venlaxor un zolpidēmu, iespējama dezorientācija, halucinācijas, mānija.
Venlaxor samazina indinavīra biopieejamību. Iespējama Venlaxor un entakapone farmakodinamiska mijiedarbība matabolisma līmenī.
Kaut arī Venlaxor nepastiprina alkohola izraisītos efektus, terapijas laikā jāizvairās no alkohola lietošanas.

Grūtniecība un zīdīšana
Navpietiekamas pieredzes par Venlaxor lietošanas drošību grūtniecībaslaikā, tāpēc šajā periodā zāles ir kontrindicētas. Kādā pētījumāvenlafaksīns un tā metabolīts ortodezmetilvenlafaksīns konstatēts mātespienā lielā koncentrācijā, savukārt  ortodezmetilvenlafaksīns nosakāmākoncentrācijā atrasts arī zīdaiņa plazmā. Lietojot Venlaxor zīdīšanaslaikā, bērna barošana no krūts jāpārtrauc.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Kāikvienas zāles, kas iedarbojas uz nervu sistēmu, Venlaxor var  ietekmētspēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Lietojot šīszāles, pirms uzsākt transportlīdzekļa vadīšanu vai darbu ar tehniskāmierīcēm pacientam jāpārliecinās, vai nav traucētas viņa  koordinācijasun spriešanas spējas.

Nevēlamās blakusparādības
Parastizālēm ir laba panesība. Blakusparādības, ja tādas rodas, biežāk novēroterapijas sākumā, un tās parasti izzūd terapijas pirmo nedēļu laikā.
Visbiežākiespējama miegainība vai bezmiegs, ēstgribas zudums, slikta dūša un/vaivemšana jutīgākiem pacientiem, galvassāpes, sausa mute, žāvas,reibonis, aizcietējums, astēnija, pārmērīga svīšana un nervozitāte,bailes, tremors, redzes traucējumi, menstruālā cikla izmaiņas,dzimumfunkciju traucējumi. Retāk novērotas citas blakusparādības. Varbūt dispnoja, caureja, nelieli asinsizplūduma plankumiņi uz ādas,artralģija, mialģija, bieža urinēšana, zvanīšana ausīs, garšastraucējumi, alopēcija, fotosensitivitāte. Atsevišķos gadījumosiespējama ortostatiskā hipotensija, anafilakse, EKG izmaiņas. Irziņojumi arī par šādām blakusparādībām: vēdera sāpēm, murgainiemsapņiem, parestēziju, drebuļiem, hipertensiju (sk. sadaļu Īpašibrīdinājumi un piesardzība lietošanā), palpitāciju, svara zudumu,uzbudinājumu, izsitumiem, aritmijām, hemorāģiju, trombocitopēniju,kustību traucējumiem, psihiskiem traucējumiem, mānijas vai hipomānijaspastiprināšanos, urīna aizturi, galaktoreju, angioneirotisko tūsku,erythema multiforme, Stīvensa–Džonsona sindromu, ļaundabīgoneiroleptisko sindromu. Dažiem pacientiem var rasties hiponatriēmija,palielināties holesterīna koncentrācija serumā, palielināties aknuenzīmu aktivitāte.
Reti iespējami krampji (lietošana jāpārtrauc).
Rodoties izsitumiem, nātrenei vai citām alerģiskām reakcijām, pacientam jākonsultējas ar ārstu.

Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Antidepresants
ATĶ kods: N06AX16

Venlaxor(venlafaksīns) ir feniletilamīnu atvasinājumu klases antidepresants.Tam ir arī prettrauksmes iedarbība. Pēc ķīmiskās uzbūves unfarmakoloģiskajām īpašībām tas atšķiras no citiem zināmiemantidepresantiem, arī no tricikliskajiem un tetracikliskajiem, kā arīno medicīniskajā praksē lietojamiem anksiolītiskajiem līdzekļiem.
Venlafaksīnadarbības mehānisms pilnībā nav izpētīts, šobrīd tā darbību saista arneiromediātoru aktivitātes potencēšanu centrālajā nervu sistēmā (CNS).Venlafaksīns un tā aktīvais metabolīts ortodezmetilvenlafaksīns kavēserotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistīšanu CNS adrenerģiskajās unserotonīnerģiskajās sinapsēs, kā arī dopamīna atpakaļsaistīšanudopamīnerģiskajās sinapsēs, tikai vājāk. Pētījumos in vitronoskaidrots, ka venlafaksīnam nepiemīt izteikta afinitāte attiecībāpret M holinoreceptoriem, H1 histamīnreceptoriem un alfa1adrenoreceptoriem. Zāles var lietot arī ilgstoši.

Farmakokinētiskās īpašības
Venlafaksīnsviegli absorbējas kuņģa un zarnu traktā. Tam ir raksturīgs ekstensīvspresistēmiskais metabolisms, galvenokārt pārvēršoties aknās par aktīvumetabolītu ortodezmetilvenlafaksīnu. Venlafaksīna un tā metabolītamaksimālā koncentrācija asinīs konstatēta atbilstoši 2. un 4. stundāpēc perorālas lietošanas. Abām vielām saistības pakāpe ar asins plazmasolbaltumvielām ir zema. Venlafaksīna eliminācijas pusperiods vidēji ir5 stundas, bet ortodezmetilvenlafaksīnam šis lielums ir 11 stundas.Venlafaksīns pārsvarā izdalās ar urīnu, galvenokārt metabolītu veidā,arī brīvā vai konjugētā formā. Apmēram 2% zāļu izdalās ar fekālijām.

Palīgvielu saraksts
Kalcija hidrogēnfosfāts,laktoze, cietes nātrija glikolāts, dzelzs oksīds (E 172), koloidālaissilīcija dioksīds, magnija stearāts.

Nesaderība
Nav zināma.

Uzglabāšanas laiks
3 gadi.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā temperatūrā līdz 25° C. Sargāt no gaismas.
Ievērot uz iepakojuma norādīto derīguma laiku.

Recepšu zāles