Terapeitiskās indikācijas
• Arteriāla hipertensija.
• Sirds mazspēja (kombinācijā ar kāliju neaizturošiem diurētiskiem līdzekļiem un,
kad tas ir piemēroti, sirds glikozīdiem).
• Akūts miokarda infarkts hemodinamiski stabiliem pacientiem.
• Diabētiskā nefropātija normotensīviem insulīnatkarīgiem un hipertensīviem
insulīnneatkarīgiem cukura diabēta slimniekiem.
Devas un lietošanas veids
Uztursneietekmē lizinoprila uzsūkšanos, tāpēc LISINOPRILGRINDEKS tabletesvar lietot neatkarīgi no ēdienreizēm. Zāles jālieto reizi dienā, vēlamskatru dienu vienā un tai pašā laikā.
Hipertensija
Sākumdevapacientiem, kas netiek ārstēti ar citiem antihipertensīviem līdzekļiemun kam nav nozīmīgi nieru darbības traucējumi, ir 2,5–10 mg lizinopriladienā. Devu var pielāgot atkarībā no asinsspiediena pazemināšanās.Parastā lizinoprila balstdeva ir 10–20 mg, maksimālā deva ir 40 mgreizi dienā. Pilnīgai iedarbībai var būt nepieciešamas 2–4 nedēļas.Vajadzības gadījumā jāapsver arī kombinētas ārstēšanas nepieciešamība.
Japacients iepriekš ārstēts ar diurētisko līdzekli, tā lietošanajāpārtrauc 2–3 dienas pirms lizinoprila lietošanas sākšanas, laiizvairītos no simptomātiskas hipotensijas. Ja tas nav iespējams,lizinoprila sākumdeva nedrīkst pārsniegt 5 mg. Tā kā jutīgiempacientiem terapijas sākumā var strauji samazināties asinsspiediens,ieteicams pirmo devu ieņemt pirms gulētiešanas. Pēc pirmās devasievadīšanas un pēc lizinoprila vai diurētiskā līdzekļa devaspalielināšanas ieteicama medicīniska novērošana, lai mazinātunekontrolētas simptomātiskas hipotensijas risku. Novērošana jāturpinalīdz brīdim, kad asinsspiediens stabilizējies.
Renovaskulāra hipertensija
Renovaskulārashipertensijas gadījumā iespējama pārspīlēta atbildes reakcija pretpirmo lizinoprila devu. Tāpēc ieteicama mazāka sākumdeva— 2,5–5 mg, kāarī rūpīga medicīniska novērošana (asinsspiediens, nieru funkcija,se–K). Balstdevu var pakāpeniski palielināt ārsta uzraudzībā. Tāpat arīcitos gadījumos, kad ir pastiprināta renīna–angiotensīna–aldosteronasistēmas aktivitāte (pacientiem ar sāļu trūkumu un hiponatriēmiju vaibez tās, hipovolēmiskiem pacientiem), pirmās devas lietošanas laikājāievēro īpaša piesardzība.
Deva nieru mazspējas gadījumā
Ņemotvērā to, ka lizinoprils tiek izvadīts caur nierēm, deva pacientiem artraucētu nieru darbību jāpielāgo atkarībā no kreatinīna klīrensa.
| Kreatinīna klīrenss (ml/min) | Sākumdeva (mg/dienā)
|
≤ 70 > 30
| 5 – 10
|
≤ 30 ≥ 10
| 2,5 – 5
|
< 10
(arī pacientiem, kam tiek veikta dialīze)
| 2,5
|
Devuvar pakāpeniski palielināt, ņemot vērā asinsspiediena pazemināšanos,taču tā nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt maksimālo devu – 40 mg.
Sirds mazspēja
Zāles LISINOPRIL–GRINDEKS var pievienot diurētisko līdzekļu vai sirds glikozīdu terapijai.
Sākumdevair 2,5 mg no rīta. Devu var pakāpeniski paaugstināt līdz parastajaibalstdevai— 5–10 mg dienā. Par 20 mg lielākas devas parasti neiesaka.
Pirmsārstēšanas ar lizinoprilu, kā arī tās laikā ieteicams regulārikontrolēt asinsspiedienu, nieru darbību, kālija un nātrija daudzumu, joiespējama hipotensija un vienlaicīga nieru darbības pavājināšanās.
Akūts miokarda infarkts
LISINOPRILGRINDEKS var ordinēt papildus standarta miokarda infarkta terapijai,tostarp acetilsalicilskābei, trombolītiskiem līdzekļiem, bētaadrenoblokatoriem un simptomātiskai ārstēšanai ar nitrātiem. Ārstēšanuar lizinoprilu var sākt 24 stundas pēc simptomu parādīšanās, japacients ir hemodinamiski stabils. Sākumdeva ir 5 mg lizinoprila, pēctam vēl 5 mg pēc 24 stundām, 10 mg pēc 48 stundām un tad 10 mg reizidienā.
Pacienti ar zemu sistolisko asinsspiedienu (120 mmHg vaizemāku) ārstēšanas sākumā vai pirmajās 3 dienās pēc infarkta jāārstē armazāku devu— 2,5 mg. Ja rodas hipotensija (sistoliskais asinsspiedienszemāks nekā 100 mmHg), nedrīkst pārsniegt
5 mg dienas balstdevu,nepieciešamības gadījumā devu samazinot līdz 2,5 mg. Ja saglabājasilgstoša hipotensija (sistoliskais asinsspiediens zemāks nekā 90 mmHgilgāk par 1 stundu), neskatoties uz devas samazināšanu līdz 2,5 mgdienā, lizinoprila lietošana ir jāpārtrauc.
Zāļu lietošanajāturpina 6 nedēļas. Minimālā balstdeva ir 5 mg lizinoprila dienā.Pacientiem ar sirds mazspējas simptomiem ārstēšana ar lizinoprilu irjāturpina.
Diabētiskā nefropātija
Normotensīviempacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu lizinoprila dienas deva ir10 mg, ko var palielināt līdz 20 mg, lai pazeminātu asinsspiedienu zemmērķa diastoliskā līmeņa – 75 mmHg sēdus stāvoklī.
Pacientiem arinsulīnneatkarīgu cukura diabētu un hipertensiju jālieto tāda patideva, lai pazeminātu asinsspiedienu zem mērķa diastoliskā līmeņa – 90mmHg sēdus stāvoklī.
Devas gados vecākiem pacientiem
Gadosvecākiem pacientiem lizinoprils jālieto ar īpašu piesardzību, t.i.mazākās devās, jo aktīvās vielas seruma koncentrācija šīs grupaspacientiem ir augstāka, nekā gados jauniem cilvēkiem, biežāk novērotinieru darbības traucējumi.
Lietošana bērniem.
Lizinoprila efektivitāte un drošība bērnu ārstēšanā nav noskaidrota, tādēļ nav vēlams to izmantot bērniem.
Kontrindikācijas
• Paaugstināta jutība pret lizinoprilu vai kādu citu zāļu sastāvdaļu.
• Angioneirotiskā tūska saistībā ar iepriekšēju AKE inhibitoru lietošanu anamnēzē,
pārmantota/idiopātiska angioneirotiskā tūska.
• Hemodinamiski nozīmīga aortālā vai mitrālā vārstuļa stenoze vai hipertrofiska
kardiomiopātija.
• Bilaterāla nieru artēriju stenoze vai vienpusēja nieru artērijas stenoze pacientiem ar vienu nieri.
• Grūtniecība.
Piezīme. Par kontrindikācijām pēc akūta miokarda infarkta sk. sadaļu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā.
Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Atsevišķosgadījumos ar AKE inhibitoriem, tostarp lizinoprilu, ārstētiempacientiem novērota sejas, lūpu, mēles un balsenes angioneirotiskātūska. Šādā gadījumā lizinoprila lietošana nekavējoties jāpārtrauc. Jaangioneirotiskā tūska skar mēli, rīkli vai balseni, pacientamneatliekami ir jāsaņem subkutāna 0,3–0,5 ml epinefrīna (0,1% adrenalīnahidrohlorīda) šķīduma injekcija vai lēna intravenoza 0,1 mg epinefrīnaievadīšana, vienlaicīgi kontrolējot EKG un asinsspiedienu. Pacientsjāstacionarizē. Vismaz 12-24 stundas jāveic pacienta novērošana.
Hipotensija.Lizinoprils var izraisīt stipru asinsspiediena pazemināšanos, īpaši pēcpirmās devas. Simptomātiska hipotensija hipertensīviem pacientiem bezkomplikācijām ir reti. Biežāk tā varētu rasties pacientiem, kamdiurētisko līdzekļu terapijas, ierobežota sāls patēriņa, dialīzes,caurejas vai vemšanas dēļ ir masīvs elektrolītu vai šķidruma deficīts.Simptomātiska hipotensija galvenokārt novērota pacientiem ar smagusirds mazspēju saistībā ar nieru mazspēju vai bez. Biežāk tā varēturasties pacientiem, kas lieto lielas cilpas diurētisko līdzekļu devas,pacientiem ar hiponatriēmiju vai funkcionāliem nieru darbībastraucējumiem. Šiem pacientiem ārstēšana jāsāk stingrā ārsta uzraudzībā,vēlams slimnīcā, lietojot mazas devas, pielāgojot devu un vienlaikuskontrolējot nieru darbību un kālija seruma līmeni. Ja iespējams,diurētisko līdzekļu lietošana uz laiku jāpārtrauc. Šādi apsvērumiattiecas arī uz pacientiem ar stenokardiju vai cerebrovaskulāruslimību, kam stipra hipotensija varētu izraisīt miokarda infarktu vaiakūtus cerebrovaskulārus traucējumus. Rodoties hipotensijai, pacientsjānogulda. Var būt nepieciešama perorāla vai intravenoza šķidrumaievadīšana. Hipotensijas rašanās pēc sākumdevas neliecina, ka turpmāk,rūpīgi pielāgojot zāļu devu, nebūs iespējama efektīva ārstēšana. Japacientiem ar sirds mazspēju hipotensija kļūst simptomātiska, var būtnepieciešama diurētiskā līdzekļa un/vai lizinoprila devas samazināšanaun/vai lietošanas pārtraukšana. Ja iespējams, diurētiskā līdzekļalietošana jāpārtrauc 2–3 dienas pirms lizinoprila terapijas sākšanas.
Hipotensija akūta miokarda infarkta gadījumā.Ārstēšanu ar lizinoprilu akūta miokarda infarkta slimniekiem nedrīkstsākt, ja pastāv papildus smaga hemodinamiska paasinājuma risks pēcārstēšanas ar vazodilatatoru. Tie ir pacienti, kam sistoliskaisasinsspiediens ir 100 mmHg vai zemāks, kā arī pacienti ar kardiogēniskušoku. Ja sistoliskais asinsspiediens ir 100 mmHg vai zemāks, balstdevajāsamazina līdz 5 mg vai uz laiku līdz 2,5 mg. Ārstēšana ar lizinopriluakūta miokarda infarkta slimniekiem var izraisīt smagu hipotensiju. Jahipotensija neizzūd (sistoliskais asinsspiediens <90 mmHg ilgāk par1 stundu), zāļu lietošana jāpārtrauc. Pacientiem ar smagu sirdsmazspēju pēc akūta miokarda infarkta lizinoprilu drīkst lietot tikaitad, ja pacients ir hemodinamiski stabils.
Terapija ar lizinoprilujāpārtrauc, ja ārstēšanas gaitā pavājinās nieru funkcija (vairāk nekādivkārtīgi salīdzinājumā ar sākotnējo līmeni paaugstinās serumakreatinīns).
Renovaskulāra hipertensija/nieru artērijas stenoze (sk. Kontrindikācijas.)Ārstējot ar lizinoprilu pacientus ar renovaskulāru hipertensiju uniepriekš pastāvošu bilaterālu nieru artēriju stenozi vai vienīgāsnieres artērijas stenozi, ir palielināts smagas hipotensijas un nierumazspējas risks. Ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem var būt veicinošsfaktors. Pacientiem ar unilaterālu nieru artērijas stenozi nierudarbība var pavājināties pat tikai nelielu seruma kreatinīna līmeņapārmaiņu gadījumā. Šiem pacientiem ārstēšana jāsāk slimnīcā rūpīgāmedicīniskā uzraudzībā ar mazām devām un uzmanīgi pielāgojot devu.Pirmajās terapijas nedēļās jāpārtrauc diurētisko līdzekļu lietošana unjākontrolē nieru darbība.
Traucēta nieru darbība.Lizinoprils uzmanīgi jālieto pacientiem ar nieru mazspēju, kam var būtnepieciešamas mazākas devas vai retāka lietošana. Nieru mazspējalizinoprila lietošanas gadījumā galvenokārt novērota pacientiem arsmagu sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp ar nieru artērijustenozi. Atklājot nekavējoties un atbilstoši ārstējot, lizinoprilaterapijas izraisīta nieru mazspēja parasti ir atgriezeniska. Dažiemhipertensīviem pacientiem bez iepriekš diagnosticētas nieru slimībaspaaugstinājies urīnvielas un kreatinīna līmenis asinīs, kad šīs zāleslietotas vienlaikus ar diurētiskiem līdzekļiem. Šādā gadījumājāsamazina lizinoprila/diurētiskā līdzekļa deva vai jāpārtrauc tolietošana, un jāpārbauda, vai pacientam nav nieru artērijas stenozes.
Pacientiemar nieru disfunkcijas pazīmēm, par ko liecina seruma kreatinīnakoncentrācija ≥ 177 mmoli/l (2,0 mg/dl) un/vai proteinūrija > 500mg/dienā, akūta miokarda infarkta gadījumā ārstēšanu ar lizinoprilunedrīkst sākt. Ja nieru darbības traucējumi rodas ārstēšanās laikā arlizinoprilu (seruma kreatinīna klīrenss
<30 ml/min vaidivkāršojas pirmsārstēšanas kreatinīna koncentrācija), zāļu devajāsamazina līdz 5–2,5 mg dienā (sk.sadaļu Devas un lietošanas veids).Ir maz pieredzes par lizinoprila lietošanu pacientiem ar pārstādītunieri, tāpēc ārstēšana ar lizinoprilu visumā nav ieteicama.
Hemodialīze.Lizinoprila un poli(akrilnitrila, nātrija–2–metilallil–sulfonāta)augstas caurlaidības membrānu (piemēram, "AN 69") vienlaicīga lietošanadialīzes vai hemofiltrācijas laikā rada anafilaktiskas reakcijas(palielinātas jutības reakcijas līdz pat anafilaktiskam šokam) risku.Ieteicams izmantot citu membrānu dialīzei vai citas hipotensīvas zāles.
Hiperkaliēmija.Ārstēšanas laikā ar lizinoprilu iespējama hiperkaliēmija, īpaši ja irnieru mazspēja un/vai sirds mazspēja. Parasti kālija preparāti vaikāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi nav ieteicami, jo tie var stipripaaugstināt kālija seruma līmeni. Ja vienlaicīgu iepriekš minētolīdzekļu lietošanu uzskata par piemērotu, bieži jākontrolē kālijaseruma līmenis.
Primārs hiperaldosteronisms. Pacientiem arprimāru hiperaldosteronismu parasti nav atbildes reakcijas prethipotensīviem līdzekļiem, kuru darbība pamatojas uz renīna–angiotensīnasistēmas nomākšanu. Tādēļ lizinoprila lietošana nav ieteicama.
Proteinūrija.Retos gadījumos iespējama proteinūrija, īpaši pacientiem ar jauiepriekš esošiem nieru darbības traucējumiem vai lietojot salīdzinošilielas lizinoprila devas. Pacientiem ar klīniski nozīmīgu proteinūriju(vairāk nekā 1 g/dienā) lizinoprilu drīkst ordinēt tikai pēc rūpīgariska un terapeitiskā ieguvuma salīdzinājuma, un regulāri kontrolējotklīniskos un laboratoriskos raksturlielumus.
Bērni. Lietošanas efektivitāte un drošība bērniem nav noskaidrota, tāpēc bērnu ārstēšana ar lizinoprilu nav ieteicama.
ZBLaferēze/desensibilizācijas terapija. ZBL (zema blīvuma lipoproteīnu)aferēzes laikā ar dekstrāna sulfātu iespējamas dzīvību apdraudošasanafilaktiskas reakcijas, ja tiek lietots AKE inhibitors.
Dzīvībuapdraudošas anafilaktiskas reakcijas iespējamas arī desensibilizācijasterapijas laikā pret kukaiņu indi (piemēram, bišu, lapseņu dzēlieniem)un vienlaicīgas lizinoprila lietošanas gadījumā.
Ja ZBL aferēze vaidesensibilizācijas terapija pret kukaiņu indi ir nepieciešama,lizinoprils uz laiku jānomaina ar citām zālēm (izņemot citus AKEinhibitorus) hipertensijas vai sirds mazspējas ārstēšanai.
Aortas stenoze /hipertrofiska kardiomiopātija.AKE inhibitori uzmanīgi jālieto pacientiem ar kreisā kambara izsviedesceļu obstrukciju. Ja obstrukcija ir hemodinamiski nozīmīga, lizinoprilsir kontrindicēts (sk. Kontrindikācijas).
Neitropēnija/agranulocitoze.Hipertensīviem pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, retosgadījumos novērota neitropēnija un agranulocitoze. Šos traucējumus retinovēro pacientiem, kam ir hipertensija bez komplikācijām, biežāk tie irpacientiem ar nieru darbības traucējumiem, īpaši, ja pacients slimo arkolagenozi (piemēram, sistēmas sarkano vilkēdi vai sklerodermiju) vaivienlaikus saņem imūndepresantus. Šiem pacientiem regulāri jāpārbaudaleikocītu skaits.
Neitropēnija un agranulocitoze izzūd pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas.
Klepus. AKE inhibitoru lietošanas gadījumā novērots klepus. Parasti tas ir
neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. Tas jāņem vērā jebkurā klepus diferenciāldiagnostikā.
Ķirurģiska iejaukšanās/anestēzija.Pacientiem, kam tiek veikta plaša ķirurģiska operācija vai tiem, kassaņem hipotensiju izraisošus narkozes līdzekļus, lizinoprils bloķēangiotensīna II veidošanos sekundāri kompensatoriskai renīnaatbrīvošanai. Radušos hipotensiju var novērst, palielinot organismašķidruma tilpumu.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Diurētiskie līdzekļi
Vienlaikusdiurētisko līdzekļu lietošana pastiprina lizinoprila hipotensīvoiedarbību. Simptomātiskas hipotensijas risku var mazināt, pārtraucotdiurētiskā līdzekļa lietošanu pirms lizinoprila lietošanas sākšanas.
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi vai kālija preparāti
Laigan klīniskos pētījumos kālija seruma līmenis parasti saglabājās normasrobežās, dažos gadījumos var rasties hiperkaliēmija. Riska faktori irnieru disfunkcija, cukura diabēts un kāliju aizturošo diurētiskolīdzekļu (piemēram, spironolaktona, triamterēna vai amilorīda), kālijapreparātu vai kāliju saturošu sāļu aizstājēju vienlaikus lietošana.Šajos gadījumos iespējama būtiska kālija jonu seruma koncentrācijaspalielināšanās.
Ja lizinoprila un kāda iepriekš minētā līdzekļavienlaikus lietošana tiek uzskatīta par pieņemamu, bieži jākontrolēkālija seruma līmenis.
Lizinoprils kavē kālija jonu izvadi, ko izraisa tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi.
Hipotensīvie līdzekļi
Pastiprina lizinoprila hipotensīvo darbību.
Pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, acetilsalicilskābe, indometacīns)
Šo zāļu lietošana var pavājināt lizinoprila hipotensīvo darbību.
Litijs
Litijaun AKE inhibitoru vienlaikus lietošana pastiprina litija toksiskosefektus, jo var samazināties litija eliminācija (vēlams regulārikontrolēt litija seruma līmeni).
Litija toksiskums parasti izzūd pēc šo zāļu lietošanas pārtraukšanas.
Anestēzijas/narkotiskie/miega līdzekļi
Šo zāļu lietošana izraisa būtisku hipotensiju (anesteziologs ir jāinformē par lizinoprila lietošanu).
Simpatomimētiskie līdzekļi
Var mazināt AKE inhibitoru hipotensīvo darbību.
Perorālie pretdiabēta līdzekļi (piemēram, sulfonilurīnvielas atvasinājumi/biguanīdi/ insulīns)
AKE inhibitori var pastiprināt pretdiabēta zāļu hipoglikemizējošo iedarbību, īpaši pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļās.
Antacīdie līdzekļi
Var tikt mazināta AKE inhibitoru biopieejamība.
Vienlaicīgaallopurinola, citostatisku līdzekļu vai imūndepresantu, sistēmiskasdarbības kortikosteroīdu vai prokaīnamīda lietošana palielinaleikopēnijas risku.
Lizinoprils lietots vienlaikus ar nitrātiem un/vai digoksīnu bez klīniski nozīmīgas mijiedarbības pazīmēm.
Uzturs neietekmē lizinoprila biopieejamību.
Alkohola lietošana pastiprina lizinoprila efektus.
Grūtniecība un zīdīšana
Irziņojumi par jaundzimušo nāvi, lietojot AKE inhibitorus grūtniecībaslaikā. Ja ārstēšanas laikā ar lizinoprilu tiek konstatēta grūtniecība,terapija pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc.
AKE inhibitoru lietošana,īpaši otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī bijusi saistīta arnegatīvu ietekmi uz augli un jaundzimušo, tostarp konstatētahipotensija, jaundzimušā galvaskausa hipoplāzija, anūrija,atgriezeniska vai neatgriezeniska nieru mazspēja un nāve. Iespējamsoligohidramnijs, domājams, pavājinātas augļa nieru funkcijas dēļ.Ziņots arī par priekšlaicīgām dzemdībām, intrauterīnās augšanasaizkavēšanos un atvērtu ductus arteriosus.
Uzskata, ka šīsblakusparādības nerodas, ja AKE inhibitora intrauterīnā ietekme bijusitikai pirmajā trimestrī. Par to jāinformē mātes, kas lietojušas AKEinhibitorus tikai pirmajā grūtniecības trimestrī. Tomēr, ja pacienteiiestājas grūtniecība, ārstam pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc lizinoprilaterapija.
Zīdaiņi, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušaslizinoprilu, rūpīgi jānovēro, vai viņiem nerodas hipotensija, oligūrijaun hiperkaliēmija. Rodoties oligūrijai, uzmanība jāpievēršasinsspiediena un nieru perfūzijas uzturēšanai. Lai novērstuhipotensiju un/vai nodrošinātu normālu nieru darbību, lizinoprils nojaundzimušā asinsrites ir ticis izvadīts, izmantojot peritoneālodialīzi; teorētiski zāles var izvadīt ar apmaiņas transfūziju.
Noskaidrots,ka lizinoprils nokļūst eksperimentālo dzīvnieku (žurku) pienā. Navzināms, vai tas izdalās ar mātes pienu. Tāpēc, lai nepakļautu bērnunevēlamiem blakusefektiem, jāpārtrauc vai nu bērna zīdīšana, vailizinoprila lietošana.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Navveikti pētījumi par šo zāļu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli.Terapijas laikā jutīgiem pacientiem hipotensijas dēļ iespējamsreibonis, īpaši pēc lizinoprila sākumdevas ieņemšanas pacientiem, kaslieto diurētiskos līdzekļus. Šādos gadījumos nav ieteicams vadīttransportlīdzekļus un veikt darbu, kas saistīts ar risku.
Nevēlamās blakusparādības
Vairumspacientu labi panes ārstēšanu ar lizinoprilu. Nevēlamā iedarbībaparasti ir viegli vai vidēji stipri izteikta un ārstēšana tās dēļ navjāpārtrauc.
Vispārējas blakusparādības
Nogurums,slikta pašsajūta, astēnija, drudzis, piesarkums, anafilaktoīdasreakcijas, nepatīkama sajūta krūtīs, mialģija, artralģija, serozīts,vaskulīts.
Kardiovaskulārā sistēma
Reizēmārstēšanas sākumā vai pēc lizinoprila un/vai diurētiskā līdzekļa devaspalielināšanas iespējama smaga hipotensija. Tas vairāk iespējamsnoteiktu riska grupu pacientiem, piemēram, pacientiem ar sāļu vaišķidruma deficītu pēc diurētiskā līdzekļa lietošanas, sirds mazspēju unsmagu vai renālu hipertensiju. Iespējami tādi hipotensijas simptomi kāreibonis, vājuma sajūta, redzes traucējumi, retos gadījumos vienlaikusar bezsamaņu (ģīboni). Atsevišķos gadījumos AKE inhibitoru lietošanasizraisīta stipra asinsspiediena pazemināšanās ir saistīta artahikardiju, sirdsklauvēm, aritmiju, sāpēm krūtīs, stenokardiju,miokarda infarktu, pārejošām išēmijas lēkmēm un insultu.
Ja lizinoprilu lieto pacientiem ar akūtu miokarda infarktu, reizēm, īpaši pirmajās
24stundās, iespējama otrās vai trešās pakāpes atrioventrikulārā blokādeun/vai smaga hipotensija, un/vai nieru disfunkcija, retos gadījumos arīkardiogēnais šoks.
Nieres
Iespējamanieru mazspēja vai arī tā var pastiprināties. Par akūtu nieru mazspējuziņots atsevišķos gadījumos. Novērota proteinūrija, daļēji arvienlaicīgu nieru darbības pavājināšanos.
Elpceļi
Reizēmiespējams sauss klepus, kakla iekaisums, aizsmakums un bronhīts, retosgadījumos aizdusa, sinusīts, rinīts, bronhu spazmas/astma, plaušuinfiltrācija, stomatīts, glosīts un mutes sausums. Atsevišķos gadījumosangioneirotiskā tūska, kas skārusi augšējos elpceļus, var izraisītletālu elpceļu nosprostojumu. Atsevišķos gadījumos saistībā arlizinoprila terapiju aprakstīts alerģiskais alveolīts (eozinofiliskāpneimonija).
Kuņģis un zarnu trakts / aknas
Reizēmiespējama slikta dūša, sāpes vēderā un gremošanas traucējumi, reti –vemšana, caureja, aizcietējums un ēstgribas zudums. AKE inhibitorulietošana retos gadījumos bijusi saistīta ar holestātiskās dzeltessindromu, zibensveida aknu nekrozi un nāvi. Šī sindroma mehānisms navnoskaidrots. Pacientiem, kas saņem AKE inhibitoru un kam rodas dzelte,AKE inhibitora lietošana jāpārtrauc, un pacients medicīniski jānovēro.Atsevišķos gadījumos saistībā ar AKE inhibitoru terapiju aprakstītiaknu darbības traucējumi, hepatīts, aknu mazspēja, pankreatīts un zarnuobstrukcija.
Āda, asinsvadi
Reizēmiespējamas alerģiskas ādas reakcijas, piemēram, izsitumi, reti – nieze,nātrene, kā arī sejas, lūpu un/vai ekstremitāšu angioneirotiskā tūska.Atsevišķos gadījumos aprakstītas smagas ādas reakcijas, piemēram,pemfigus, erythema multiforme, eksfoliatīvais dermatīts,Stīvensa–Džonsona sindroms un toksiskā epidermālā nekrolīze. Ādasreakcijas var būt vienlaikus ar drudzi, mialģiju, artralģiju,vaskulītu, eozinofiliju, leikocitozi un/vai paaugstinātiem ANA titriem.Ja rodas aizdomas par smagu ādas reakciju, nekavējoties jākonsultējasar ārstējošo ārstu un lizinoprila terapija jāpārtrauc. AKE inhibitorulietošanas laikā novēroti atsevišķi psoriāzei līdzīgu ādas pārmaiņu,fotosensibilizācijas, piesarkuma, pastiprinātas svīšanas, matuizkrišanas, oniholīzes un Reino slimības paasinājuma gadījumi.
Nervu sistēma
Reizēmir galvassāpes un nogurums, reti – miegainība, depresija, miegatraucējumi, impotence, perifēriskā neiropātija ar parestēziju,līdzsvara traucējumi, muskuļu krampji, nervozitāte, apjukums, troksnisausīs, redzes miglošanās, garšas sajūtas pārmaiņas un īslaicīgs garšassajūtas zudums.
Laboratoriskie izmeklējumi (asinis, urīns)
Reizēmvar pazemināties hemoglobīna, hematokrīta līmenis, leikocītu vaitrombocītu skaits. Saņemti ziņojumi par anēmiju, trombocitopēniju,neitropēniju vai eozinofiliju un atsevišķi ziņojumi par agranulocitozivai pancitopēniju, īpaši pacientiem ar pavājinātu nieru darbību,kolagenozi vai tiem, kas vienlaikus tiek ārstēti ar allopurinolu,prokaīnamīdu vai noteiktiem imūndepresantiem. Pacientiem ar iedzimtuglikozes-6-fosfāta dehidrogenāzes deficītu ziņots par atsevišķiemhemolītiskās anēmijas gadījumiem. Retos gadījumos var paaugstinātieskreatinīna, urīnvielas un kālija seruma līmenis un attiecīgipazemināties nātrija seruma koncentrācija, īpaši ja pacientam ir nierumazspēja, smaga sirds mazspēja un renovaskulāra hipertensija. Cukuradiabēta slimniekiem novērota hiperkaliēmija. Īpašos gadījumos varpastiprināties proteinūrija. Atsevišķos gadījumos ziņots par aknuenzīmu un seruma bilirubīna līmeņa paaugstināšanos.
Īpašas piezīmes
Pirmsārstēšanas ar lizinoprilu un regulāri ārstēšanas laikā jāveic iepriekšminētās laboratoriskās pārbaudes. Jākontrolē elektrolītu un kreatinīnakoncentrācija serumā, kā arī jāveic pilnas asinsainas analīzes, īpašiārstēšanas sākumfāzē un augsta riska grupas pacientiem (pacientiem arnieru mazspēju, kolagenozi), kā arī vienlaicīgas ārstēšanas laikā arimūndepresantiem vai citostatiskiem līdzekļiem, allopurinolu unprokaīnamīdu.
Pacientiem, kam lizinoprila terapijas laikā rodas tādisimptomi kā drudzis, limfmezglu pietūkums un/vai kakla iekaisums,nekavējoties jāpārbauda leikocītu skaits.
Pārdozēšana
Ticamākāpārdozēšanas izpausme cilvēkam varētu būt hipotensija, šoks,bradikardija, elektrolītu līdzsvara traucējumi un nieru mazspēja.Parastā ārstēšana ir fizioloģiskā šķīduma infūzija. Pēc pārmērīgasperorālas devas lietošanas pacientam jāatrodas ārsta uzraudzībā, biežijākontrolē seruma elektrolītu un kreatinīna līmenis. Ja pārdozēšananotikusi nesen, jāveic pasākumi uzsūkšanās aizkavēšanai, piemēram,kuņģa skalošana, adsorbentu un nātrija sulfāta ievadīšana 30 minūšulaikā pēc pārdozēšanas, kā arī jāveicina eliminācija.
Ja irhipotensija, pacients jānovieto šoka pozīcijā un ātri intravenozijāievada sāļi un papildu šķidrumi. Jāapsver ārstēšanas nepieciešamībaar angiotensīnu II.
AKE inhibitorus no asinsrites var izvadīthemodialīzē. Jāizvairās no augstas caurlaidības poliakrilnitrilamembrānu izmantošanas.
